·

anomalous (EN)
īpašības vārds

īpašības vārds “anomalous”

pamatforma anomalous (more/most)
  1. neparasts
    The teacher found the student's sudden drop in grades anomalous, given his consistent academic excellence.
  2. grūti klasificējams (šajā kontekstā norāda uz objektu vai parādību, kas ir neierasta vai dīvaina, tādēļ grūti piešķirt konkrētai kategorijai)
    The glowing rock, found deep in the cave, was an anomalous discovery that puzzled all the scientists.